Fareru_salas_lidojums

Ziemeļu puse atklāj Fēru salas (Farēras)

2009.gadā Ziemeļu puse apciemoja arī Fēru salas, kur FlyMeAway Lieldienās organizēs tiešo reisu no Rīgas. Iepazīstamies ar šīm salām caur Gustava un Martas stāstiem.

Ziemeļu puse ir radījums, ko stūrē 2 ceļinieki – Gustavs Terzens un Marta Selecka, bet zem kapota sēž vēl pāris darbīgi ļaudis, kas mīl kino valodu, piedzīvojumus un ne pārāk karstus zemeslodes nostūrus.

«Ja salu vienā galā kāds sastrādā muļķības, par to uzreiz uzzina otrā galā,» – tā es dzirdēju kaut kur runājam par Fēru jeb Ferēru salām, kas izbārstītas Atlantijas okeānā tieši ceļā Golfa straumei. Kad vikingi devušies uz Ameriku, viņi šajās mazītiņajās salās, kas nav lielākas par Liepājas rajonu, esot pametuši vājākos un bailīgākos, no tiem arī cēlušies šejienieši.

Sasodīts, par kādiem vājākajiem ir runa, ja vidēji ziemā šeit ir +3 grādi, bet vasarā +12. Ja 250 dienas gadā šeit līst lietus, migla uzgāžas negaidot un neviens nezina, kāds būs laiks. Un ja vienīgais veids, kā izdzīvot šajās salās, ir doties zvejā…

Mēs īsti nezinām, kā šādos apstākļos dzīvotu mēs, pie zemes darbiem pieradušie latvieši. Taču Ziemeļu pusei ir iespēja noskaidrot, kāda velna pēc uz šiem akmeņiem dzīvo viņi – fērieši.

Ik gadu Fērās tiek atzīmēti svētki, kas saistās ar kādu vīru Ūlavu Joensenu, kurš pagājušā gadsimta beigās uzbūvēja nelielu laiviņu un vienatnē pieveica attālumu no Fēru galvaspilsētas Torshavnas līdz Kopenhāgenai. Taisnā līnijā tie ir nieka 1300 kilometri. Pēc diviem gadiem šis vīrs savās mājās paslīdēja uz piestātnes, ievēlās ūdenī un noslīka.

Šim stāstam piemīt savāda simbolika. Fēru salas kopš 1948.gada pieder Dānijai. Taču viņiem ir pašiem sava valdība un visi iekšējie jautājumi tiek pieņemti bez dāņu ziņas. Fēras ar Kopenhāgenu saista turpat vai 60 miljoni latu, ko dāņi maksā, lai uzturētu valdību. Tajā pašā laikā Fērām ir savs karogs, sava himna un jau gadiem ilgas diskusijas par atsevišķu valsti.

Politiskā pašnoteikšanās ir tik liela, ka fērieši mierīgi atļāvās neiestāties Eiropas Savienībā. Iespējams, tikai tāpēc viņi joprojām var nodarboties ar pilotvaļu zvejniecību, kas daudziem bagātajiem pilsētas sprukstiņiem šķiet kā īsts slaktiņš. Šaurā līcī viņi izdzen vaļus krastā un kauj kā lopus. Tā fērieši rīkojas kopš izseniem laikiem. Nav nekādas garantijas, ka filmēšanas grupai izdosies redzēt medības savām acīm; valis nav prāmis, pēc saraksta nepeld. Taču mūsu nodoms ir sastapt cilvēkus, kas zina stāstīt par to, kāpēc šī tradīcija draud izzust, kā arī dodies jūrā kopā ar zvejniekiem, kuru loms ir 90% no Fēru iekšzemes kopprodukta.

Vērojot Fēru salas fotoattēlos, dvēsele gavilē no skaistajiem skatiem. Neba velti žurnāls National Geographic pērn atzinis Fēras par salām Nr.1, ko ir vērts apmeklēt atvaļinājuma laikā. Salām ir vulkāniska izcelsme, stāvas, asas klintis mijas ar jūras šaurumiem un nelieliem līdzenumiem, kas klāti ar plānu, vārīgu augsni. Citur kā vien pa ceļiem Fērās aizliegts braukt pat ar velosipēdu, par auto nemaz nerunājot. Koki plānajā augsnē neaug, visi kas redzami, ir cilvēka roku stādīti. Tas nozīmē, ka kokmateriāli šeit atvesti ar kuģiem. Arī 900 gadu vecajai mājai, kurā dzīvo Johans Patursons ar ģimeni.

Vēl cita ģimene dzīvo viena uz Kolturas salas un cenšas te atjaunināt 1000 gadu senas lopu kopšanas un dzīves tradīcijas. Arī viņi ir Patursoni.

Vispār Patursonu Fērās ir vairāk nekā saprašanas. No 48 000 iedzīvotāju 200 esot Patursoni, kas te dzīvo jau septiņpadsmitajā paaudzē. Kamēr mēs tiekam skaidrībā, kurš kuram tēva brālis un brālēna sievas brāļa dēls, mobilā telefona rēķins dubultojas.

Sala, uz kuras dzīvo visvairāk fēriešu un uz kuras atrodas arī galvaspilsēta Torshavna, tiek dēvēta par Strumes salu. Abās tās pusēs patiešām tiek novērota visai spēcīga straume un tas ir saistīts ar globālo pasaules radiatoru – Golfa straumi. Bez tās te valdītu mūžīgais sasalums. Gustavs un Marta plāno tikties ar vīru, kurš nodarbojas ar ūdeņu un dzīvās radības pētniecību gan Golfa straumes, gan unikālās Fēru dabas kontekstā.

Iekarotāji vispirms dur ar pirkstu kartē stratēģiskajās vietās – pasts, dzelzceļa stacija, tilts. Mēs nevienu iekarot netaisāmies, tāpēc mūsu stratēģiskās vietas, kur iepazīties ar fēriešiem, būs skola, veikals un policija. Starp citu, vispār nav skaidrs, ar ko policija šeit nodarbojas. Stāsta, ka dažas reizes gadā kāds pārmēru ieņēmis fērietis izsit kādu loga rūti. Citu noziegumu neesot.

Varbūt lieta ir dejā? Īpašajā fēriešu dejā, kas te saglabājusies, jo Eiropā viduslaikos to iznīcinājusi baznīca. Godīgi sakot, Fēras ir vislielākais nezināmais mūsu radošajai grupai, tāpēc, let`s play jazz!

Jau pavisam drīz šis ekskluzīvais galamērķis kļūs pavisam viegli aizsniedzams.

Tiešais reiss no FlyMeAway uz Farēru salām jau 2017.gada Lieldienās!

FlyMeAway_fareru_salas_lieldienas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *