Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Palma de Maljorka Lieldienās 2017

13.04.2017: Rīga 17:40 20:25 Palma
17.04.2017: Palma 14:30 19:15 Rīga

Baleāru salas ir Spānijai piederošs arhipelāgs Vidusjūras rietumu daļā. Tas sastāv no četrām lielām salām- Maljorkas, Menorkas, Ivisas, Formenteras - un vairākām mazākām. Kopā salas veido vienu no 17 Spānijas autonomajiem apgabaliem un provinci ar galvaspilsētu Palmu. Ar pasakainām dabas ainavām, lieliskām pludmalēm, sauli 10 stundas 300 dienas gadā un gandrīz gadsimtu spodrinātu viesmīlības industriju, Baleāru salas ir kļuvušas par vienu no iemīļotākajiem atpūtnieku galamērķiem Eiropā. 

Lidojums 399 EUR Cena par tiešo lidojumu uz Palmu de Maljorku turp un atpakaļ, lidostu nodokļi, ēdināšana, bagāža (17 kg nododamā un 6 kg rokas) 

Lidojums + viesnīca 569 EUR Cena par lidojumu un četras naktis 3* viesnīcā Hotel Alea divvietīgā istabā ar brokastīm un vakariņām.

Rezervē savu ceļojumu šodien! Pirmā iemaksa tikai 140 EUR, atlikums mēnesi pirms ceļojuma.

Pēc izvēles piedāvājām arī lielisku ekskursiju programmu katrai dienai! 



Vēsture
Ir diezgan maz ziņu par pašiem pirmajiem salu iemītniekiem. Dažas leģendas stāsta par kuģa katastrofā cietušajiem, kuri paglābušies salās. Citas – par salu kolonizāciju pēc Trojas kara. Pierādījumi gūti par to, ka salās saimniekoja kartāgieši un pēc tam senie romieši. Jau tajos laikos tika augstu vērtētas lieliskās ostas, kas tika ierīkotas divu lielāko salu dabiskajos līčos. Salu klimats ļāva audzēt lielāko daļu lauksaimniecības produktu, kā arī mājdzīvniekus. Īpaši tika novērtēti šeit atrodamie gliemeži, kas seno romiešu ēdienkartē skaitījās liels gardums, kā arī bezgalīgais daudzums savvaļas trušu. Pēc Romas impērijas krišanas, politisko un militāro haosu izmantoja vandāļi, bet pēc tiem salas ieņēma Bizantijas impērijas armija. Tomēr bizantiešu laiks nebija ilgs, jo, tāpat kā visu Ibērijas pussalu, arī Baleāru arhipelāgu uz daudziem gadsimtiem iekaroja arābi. Te gan jāpiemin Pizas Republikas flote, kura spēja divus gadus noturēties salās, līdz Almoravidu dinastijas karaspēks tās atkal atguva. 13. gs. Aragonas Džeimss jeb Haime I Baleāru salas pievienoja saviem īpašumiem un pēc nāves tās mantoja viņa dēls.
Salas nepārtraukti piedzīvoja pirātu uzbrukumus, dažas no tām uz laiku piederēja gan britiem, gan francūžiem un tikai 18. gs. pilnībā nonāca Spānijas īpašumā.

Maljorka
Maljorka ir pati lielākā un nozīmīgākā sala Baleāru arhipelāgā. Maljorkas nosaukums latīņu valodā nozīmē – „lielākā” un tās teritorija ir apm. 80% no Baleāru arhipelāga. Salā dzīvo ap 676000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse – galvaspilsētā. Maljorkā mīt arī daudz vācu un angļu izcelsmes pilsoņu, kurus šeit piesaistījis salas nenoliedzamais šarms.
Maigais klimats un pasakainā daba jau pirms vairākiem gadsimtiem bija slavena aristokrātijas un mākslinieku aprindās ( lai minām F. Šopēnu vai Ž. Sandu), bet īsts tūrisma industrijas uzplaukums sākās pagājušā gadsimta 50. gados, kad tika uzsākta strauja viesnīcu, atpūtas un tirdzniecības centru būvniecība.
Ap 500 km zeltaino smilšu pludmales vasarā pārpūdina miljoniem atpūtnieku, kuri dod darbu apmēram 80 % strādājošo un apmēram tikpat lielu ienākumu procentu salas gada budžetā.
Maljorka ir paradīze ne tikai tiem, kas vēlas gozēties saulē, peldēties kristāldzidrajos Vidusjūras ūdeņos, baudīt nerimstošo nakts dzīvi vai izmantot kādu no lieliskajām jahtu piestātnēm, lai te atvilktu elpu. Jo vairāk attālinās no pludmalēm, jo neskartākas dabas ainavas paveras salas vidienē ar mandeļu un olīvkoku birzīm, vējdzirnavām, romantiskiem zvejnieku ciematiem, pilsētām, kuras nav pārpilnas ar atpūtniekiem, seniem klosteriem un klusiem līcīšiem, pie kuriem var aiziet tikai kājām.

Palma
Palma ir ne tikai Maljorkas lielākā pilsēta un osta, bet visa Baleāru autonomā apgabala galvaspilsēta. Tā novietojusies salas dienvidrietumu piekrastē, Palmas līča krastā. Pārdesmit kilometru attālumā atrodas arhipelāga vienīgā starptautiskā lidosta, kas apkalpo ap 22 miljonus pasažieru gadā.
Mariventas pilī, ko pilsēta savulaik uzdāvināja Huanam Karlosam I ik vasaru atpūšas Spānijas karaliskā ģimene.
Pilsētas nosaukums pirmo reizi attiecināts uz seno romiešu apmetni, kas atradās mūsdienu Palmas vietā. Tomēr arheologi te uzgājuši arī Bronzas laikmeta iemītnieku liecības. Agrajos viduslaikos Palmu iekaroja musulmaņi un izmantoja kā lielisku pieturas punktu ceļā uz Āfriku.
Pēc tam, kad 1229. gadā pilsētu ieņēma Valensijas un Aragonas karalis, tā kļuva par nozīmīgu tirdzniecības ostu.
Vissmagākais laiks Palmas vēsturē bija 16. gadsimts, kad pilsēta cieta gan no turku un berberu pirātu iebrukumiem gan no mēra epidēmijas.
18. gadsimtā ar Filipes V atbalstu Palma kļuva par Baleāru arhipelāga galvaspilsētu un beidzot oficiāli ieņēma vietu, kuru tā sen jau bija pelnījusi.

FlyMeAway iesaka

Palma ir zināmā mērā pārsteigums katram ceļotājam – tā ir reizē jauna un senatnīga, tradicionāla un kosmopolītiska, tā ir stilīga, izsmalcināta, intīma un reizē pārpilna ar dzīves alkām.
Pilsēta aicināt aicina ar salas labākajiem restorāniem, veikaliem un mutuļojošo naktsdzīvi. Bet, ja grib saskatīt kaut ko no senatnes, kaut ko šai Vidusjūras paradīzei tipisku, tad jādodas iekšā Vecpilsētā, kura ir neliela, toties labi saglabāta un tiek rūpīgi kopta.
Uz pilsētas fona uzreiz izdalās divas celtnes – pirmā no kurām ir Belvēras pils, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas centra, Palmas līča rietumu pusē un ir unikāla, kā vienīgā apaļas formas gotiskā pils Spānijā. Jau 12. gadsimtā šeit mājvietu sev uzbūvēja Hospitāliešu ordenis un uz vecās pils drupām Haime II lika uzcelt cietoksni ar skatu laukumu, kas pavērsts pret līci un pilsētu tās krastā.
Belvēras cietoksnī, kas savulaik kalpoja arī kā cietums, tagad aplūkojama arheoloģisko atradumu un klasisko skulptūru kolekcija.
Otrs ievērojamākais arhitektūras piemineklis pilsētā ir Katedrāle, kas paceļas pāri vecajai ostai. Tās pamatakmeņus arābu mošejas vietā lika Haime I.
Gotiskā stila celtne tika būvēta un pārbūvēta daudzu gadsimtu laikā, bet 20. gs. sākumā tās interjera izmaiņām un īpašās apgaismošanas sistēmas radīšanai savu roku pielika slavenais Gaudi.
Iepretī Katedrālei atrodas Almudaina pils – seno Maljorkas valdnieku rezidence, kas pirms tam bija arābu cietoksnis. Mūsdienās Spānijas karaļnams savas vasaras atpūtas laikā šeit rīko oficiālās pieņemšanas.
Pils rietumu daļā plešas dārzs, kas izveidots arābu stilā. Šeit starp rozēm, cipresēm un milzīgiem acāliju krūmiem, klusu urdzošu strūklaku paēnā izvietoti spāņu slavenāko skulptoru darbi.
Netālu no Katedrāles atrodas senais arābu kvartāls ar šaurām, līkumotām ieliņām, kuras izstaigājot, var pamanīt kādu starp senatnīgām ēkām iespiestu augstmaņu pili, kādu ēnainu iekšpagalmiņu, kādu pavisam nelielu izstāžu zāli. Te atrodas arī Arābu pirts, kas, domājams, būvēta 11. gs. kā kāda turīga maura dzīvojamās mājas sastāvdaļa.
Ja esat ārā no Vecpilsētas, tad plašas iespējas paver jaunāk būvēto kvartālu elegantās atpūtas un izklaides vietas vai arī promenāde, kas stiepjas gar Palmas līča krastmalu, garām lepnām jahtām, kas viegli šūpojas kristāldzidrajā ūdenī.