Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Bilbao Lieldienās

29.03.2018 Rīga 05.00 - 7.50 Bilbao

02.04.2018 Bilbao 15:50 20.20 Rīga

Ja Jūs vaicātu, kāpēc jābrauc apskatīt Bilbao – pilsētu Spānijas ziemeļos, Biskajas provinces centru, Basku zemes galvaspilsētu, pirmā atbilde, kas iešautos prātā būtu, protams, Gugenheima muzejs.
Pasaulē ir maz tādu pilsētu, kur vienas vienīgas celtnes uzbūvēšana- pat ja tas būtu arhitektūras šedevrs - kardināli izmainītu jebkādu priekšstatu par to. Bilbao vēsture tiek skaitīta pirms un pēc Gugenheima muzeja atklāšanas 1997. gadā. Tomēr ne tikai muzejs ir šīs pilsētas galvenais galamērķis. Bilbao ir pilsēta, kas burtiski satriec ar savu dinamismu, enerģisko dzīves stilu un kultūras bagātību. Tajā pašā laikā tā joprojām ir Spānijas ziemeļu daļas industriālais centrs, kurā dzīvo apmēram 450 tūkstoši Basku zemes iemītnieku ( 1 miljons kopā ar priekšpilsētām), sestā lielākā Spānijas pilsēta, viena no nozīmīgākajām valsts ostām.
Pilsētas atrašanās vieta Nervionas upes grīvā ielejā starp zaļiem pakalniem, auglīgiem līdzenumiem, mežiem un pludmalēm, vienmēr ir bijusi privilēģija un arī iegansts, kāpēc Dons Djego Lopes de Aro to dibināja 1300. gadā.

Vēsture
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šajā apkārtnē senie Basku zemes iedzīvotāji mitinājušies jau 2-3 gadsimtus pirms Kristus. Daži vēsturnieki uzskata, ka apmetnes, kuru teritorijā radās pilsēta, pieminētas Plīnija Vecākā un Ptolemaja darbos. Zem Sv. Antona baznīcas atrastas arī 11. gadsimta pilsētas sienas paliekas.
Tomēr Bilbao lepojas ar precīzu savu nodibināšanas datumu – 1300. gada 15. jūnijā vietējais valdnieks un ietekmīgās Aro dzimtas pārstāvis ar municipālo hartu pasludināja jaunās pilsētas dzimšanas dienu. Pilsētai tika piešķirta virkne privilēģiju un nodokļu atvieglojumu, kurus pēc pus gada apstiprināja Spānijas karalis Ferdinands IV.
1511. gada 21. jūnijā Spānijas karaliene Johanna pavēlēja izveidot Bilbao konsulātu, kas daudzus gadsimtus izvirzīja pilsētu par plašo teritoriju, kas atradās Biskajas līča piekrastē un Nervionas upes estuārā, juridisko un administratīvo centru. Konsulāta darbības laikā strauji attīstījās pilsētas infrastruktūra un osta kļuva par vienu no nozīmīgākajām visā valstī.
Šeit 16. gs beigās tika iespiesta pirmā grāmata basku valodā.
1602. gadā Bilbao kļuva par Biskajas provinces galvaspilsētu un turpmākajos gados uzplauka vēl vairāk, pateicoties tuvējos pakalnos atklātajām dzelzs rūdas raktuvēm un veiksmīgai tirdzniecībai ar Angliju un Nīderlandi.
Pilsēta cieta Karlistu karu laikā 19. gadsimtā un Spānijas civilajā karā, tomēr pēc kara tā tika strauji atjaunota.
Pilsētas iedzīvotāju skaits nerimstoši pieauga un dažādas sociālekonomiskās problēmas kļuva par vienu no iemesliem basku teroristiskās organizācijas ETA dzimšanai Bilbao. No pagājušā gadsimta 90. gadiem Bilbao mērķtiecīgi tiek transformēta no industrializācijas centra uz pakalpojumus piedāvājošu pilsētu.
Modernā infrastruktūra, kas radusies dekādes laikā ir viens no tūristu straumes intereses mērķiem un iemesls, kāpēc Bilbao 2010. gadā tika piešķirta tā sauktā „ Nobela prēmija pilsētai” – Lee Kuan Yew Pasaules pilsētas balva, ko ik gadus piešķir pati populārākā Singapūras avīze „Straitstimes”.

Ekonomika
Līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem Bilbao uzplauka pateicoties dzelzs raktuvju izmantošanai, metalurģijas produktu eksportam, ostas darbībai un kuģu būvniecībai. 19. gadsimtā Bilbao tika nodibinātas pirmās bankas, kuru darbība noritēja sekmīgi, kā arī birža.
Pēc 1980. gada krīzes, pilsēta sāka izmainīt savu nodarbošanās struktūru un rūpnieciskās ražošanas vietā priekšplānā izvirzījās celtniecība, pakalpojumu sniegšana un tūrisms.
Iedzīvotāju ienākumi Bilbao ir augstāki nekā Spānijā vidēji, bet bezdarbs – mazāks.

Ko apskatīt
Gugenheima muzejs
Modernās mākslas muzejs, ko radīja amerikāņu arhitekts Frenks Gerijs, tika atklāts 1997. gada 18. oktobrī un uzskatāms par modernās arhitektūras augstāko sasniegumu pēdējo 30 gadu laikā. Tik daudz profesionāļu, kritiķu un publikas vienotās sajūsmas izpausmes nav saņēmis neviens no pasaules arhitektūras šedevriem šajā laika posmā. Muzejs, kas radīts no akmens, titāna plāksnēm un stikla un kuram nav gandrīz neviena asa stūra, celts t.s. dekonstruktīvisma stilā, izvietots 32,500 m2 blakus Nervionas upei un pilnībā iekļaujas pilsētas urbānajā vidē.
Muzeja 28 galerijās pastāvīgi mainās ekspozīcijas, kuras ietver modernās mākslas šedevrus no Gugenheima kolekcijām, kā arī mūsdienu autoru instalācijas un basku mākslinieku darbus.
Pirmajos 3 muzeja darbības gados, to apmeklējuši vairāk nekā 4 miljoni tūristu, kuru atstātā nauda viesnīcās, restorānos, veikalos un sabiedriskajā transportā ir pilnībā atpelnījusi ēkas celtniecībai patērētos līdzekļus.

Bilbao Mākslas muzejs
Otrais lielākais muzejs pēc Gugenheima modernās mākslas muzeja. Tā kolekcijas aptver laika posmu no 12. gs. līdz mūsdienām un šeit var apskatīt vairāk nekā 6000 darbus – gan gleznas un zīmējumus, gan skulptūras un dekoratīvās mākslas objektus.

Vecpilsēta
Bilbao vecpilsēta atrodas Nervionas upes krastā un vecākās celtnes šeit saglabājušās jau no pašiem pilsētas pirmsākumiem 1300.gadā. Vecpilsēta sastāv no divām daļām un vecāko no tām veido septiņu ielu kvartāls. Tepat slejas XV gs. būvētā gotiska baznīca, Sv. Nikolasa de Bari baznīca, XVI gs. radītā De Santjago katedrāle, San Vinsentes baznīca ar Jaunavas Marijas skulptūru un brīnišķīgu dārzu, kā arī citas apskates vērtas vietas, piemēram, vienu no lielākajām segtajām tirgus platībām Eiropā, kas ik dienu piedāvā svaigu jūras produktu bagātību.
Vecpilsētas jaunākajā daļā saglabājušās vietējās aristokrātijas savrupmājas no 19. gadsimta sākuma.
Ja būsiet noguruši apskatot muzejus, Euskalduna konferenču un mūzikas centru, moderno arhitektu būvētos debesskrāpjus, izvizinājušies 2 gadu laikā uzbūvētajā mūsdienīgajā metro, vai arī šķērsojuši Nervionas upi pa kādu no 13 abus krastus savienojošiem tiltiem, īstais brīdis būs pasēdēt kādā no Vecpilsētas krodziņiem un iemalkot glāzi lieliska vietējā vīna.