Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Fēru salas (Farēras) Lieldienās


13.04.2017: Rīga 10:25 11:15 Farēras
16.04.2017: Farēras 19:50 00:30 Rīga

Ceļojums nav domāts vētrainas naktsdzīves vai pilsētas burzmas mīļotājiem.
Uz Fēru salām dodas tie, kas tepat Eiropā vēlas atrast neskartu dabu, elpu aizraujošas ainavas, tūristu pūļu nesabojātu, autentisku vidi. Ne velti žurnāla National Geographic lasītāji pagājušajā gadā arhipelāgu izvēlējās par gada uzvarētāju konkursā Must see! ( Jāredz!). 



Lidojums 399 EUR - Cena par tiešo lidojumu uz Fēru salām turp un atpakaļ, lidostu nodokļi, ēdināšana, bagāža (13kg nododamā un 6kg rokas) 

Lidojums + viesnīca 749 EUR - Cena par lidojumu un trīs naktis 4* viesnīcā Foroyar Hotel divvietīgā istabā ar brokastīm, transfers, latviski un krieviski runājoša grupas vadītāja pakalpojumi

Pēc izvēles piedāvājām arī lielisku ekskursiju programmu katrai dienai! 

Arhipelāgu veido 18 vulkāniskas izcelsmes salas (17 no tām ir apdzīvotas), kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, siltās Golfa straumes vidū, gandrīz vienādā attālumā no Islandes un Skotijas un nedaudz tālāk no Norvēģijas krastiem.
Politiski tās pieder Dānijai, bet bauda plašu autonomiju – tām ir pašām savs parlaments, kura vadītājs pilda premjerministra funkcijas. Parlaments realizē salu pašpārvaldi, Dānijas pārziņā atstājot vienīgi aizsardzību, ārlietas un tieslietas. Tiek uzskatīts, ka salu pirmie apdzīvotāji, bija īru mūki, kas neapdzīvotajās salās ieradās ap 600. gadu. Divus gadsimtus vēlāk salas kolonizēja norvēģu vikingi- Grimurs Kambans tiek minēts kā pirmais norvēģu ieceļotājs. Tagadējā galvaspilsētā Torshavnā norvēģi nodibināja savu parlamentu (tingu), kas izlēma saliniekiem aktuālos jautājumus.

Ap 1000. gadu pēc asiņainām sadursmēm salas pieņēma kristietību un nonāca Norvēģijas karaļa pakļautībā, bet 1380. gadā līdz ar Norvēģiju - ūnijā ar Dāniju. Pēc Napoleona karu beigām 19. gs. sākumā, Dānija bija spiesta cedēt Norvēģiju Zviedrijai, taču paturēja savā īpašumā Fēru salas.
Tikai 1948. gadā pēc pašpārvaldes akta pieņemšanas, Farēras oficiāli kļuva par autonomu reģionu Dānijas karalistes sastāvā.
Lai arī arhipelāgs ir atzinis dāņu kroņa varu, tas nekad nav ticis uzskatīts par Dānijas daļu. Fēru salas, atšķirībā no Dānijas, nav ES locekles un tām ir patstāvīgs statuss Ziemeļvalstu padomē. Arhipelāgam ir savs karogs, naudas vienība - Fēru salu kronas, kas ir apgrozībā līdz ar dāņu kronām un fēriešu valoda, kas skolā tiek mācīta kā pirmā un kas ir vistuvākā seno norvēģu valodai. Uz šo Dānijas autonomo reģionu neattiecas Šengenas līgums un visi ekonomiskās sadarbības līgumi tiek slēgti nepastarpināti – neiesaistot Dānijas varasiestādes.

Fēru salu ekonomikas pamats ir zvejniecība, kas veido apmēram 80% no iekšzemes kopprodukta. Te klāt nāk tradicionālā vaļu zveja, pret kuru vēršas dabas aizsardzības aktīvisti. Pēdējos gados strauji attīstās arī tūrisms un to apkalpojošās nozares, kā arī vilnas apstrādes rūpniecība, kuras produktus – sniegpārsliņām rotātos vilnas džemperus – var ieraudzīt pat Japānā. Optimistisku noskaņu saliniekos radījusi naftas ieguvju atklāšana arhipelāgam piederošajos ūdeņos, kuru izpēte gan vēl ir nākotnes jautājums.
Fēru salas nemaksā nodokļus Dānijai, bet saņem subsīdijas no tās, kuru apjoms ir apmēram 14% no iekšzemes kopprodukta. Šīs dāsnās dotācijas, it īpaši pēc ekonomiskās krīzes, kad Fēru salas atradās bankrota priekšā, ir viens no iemesliem, kāpēc arhipelāgā nekad pārsvaru negūst tie, kas vēlētos pilnīgu Fēru salu neatkarību.
Fēru salu galvaspilsētā Torshavnā dzīvo divi no katriem pieciem arhipelāga iedzīvotājiem un to skaits tuvojas 20 tūkstošiem. Te koncentrējusies salu sabiedriskā un kultūras dzīve, šeit atrodas arhipelāga parlaments un valdība un, dzīvespriecīgās krāsās krāsotajās ēkās, var apskatīt gan muzeju kolekcijas, gan iepazīt neparasti bagātīgo mūzikas dzīvi vai pasēdēt krodziņā kopā ar atturīgiem, mazrunīgiem vīriem ar vēju appūstām sejām.

FlyMeAway iesaka
Galvenais iemesls, kāpēc apmeklēt Fēru salas, ir, protams, daba. Nesabojāta, tīra, mežonīga, Ziemeļatlantijas nesaudzīgajiem vējiem un nepārtaukti mainīgajiem laika apstākļiem pakļauta, tā neliks vilties nevienam dramatisku ainavu cienītājam. Un vienalga, vai dosieties pārgājienā kājām, vai apskatīsiet stāvās, nepieejamās klintis, kas norobežo arhipelāgu no ziemeļiem un rietumiem, no kuģa klāja, vai arī izmantosiet lieliskas kvalitātes ceļus un tuneļus, kas savstarpēji savieno lielāko daļu no salām, braucot ar sauszemes transportu.
Fēru salas ir iekārots galamērķis putnu vērotājiem, jo te ligzdo viena no lielākajām alku kolonijām un pati ievērojamākā vētrasputnu saime pasaulē. Te var izbraukt selgā, lai satiktu vaļus un delfīnus. Te var, mugursomu plecos, apskatīt salu pēc salas, kāpjot pakalnu virsotnēs, nolaižoties zaļas, sulīgas zāles klātās ielejās, kur retums pavīd velēnu jumtiem klāti mājokļi, vērot kādu no ūdenskritumiem, kas, nekad neapstājoties, krīt tieši okeānā, gaidīt, kad pašķirsies migla, lai ieraudzītu kādu vēl neredzētu, satriecošu ainavu un saprastu cilvēka niecību varenās dabas priekšā. 

„Tiem, kuriem patīk Ziemeļi, patiks katrs kvadrātmetrs”, saka zinātājs.