Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Dižona un Burgundija maija svētkos 

28.04.2018 Rīga 05.30 - 7.30 Dižona 
01.05.2018 Dižona 22.00 - 1.40 Rīga

Vairāk kā pasaulslavenā Burgundijas vīna reģiona galvaspilsēta, pilsēta, kas var lepoties ar sinepju un upeņu liķiera cassis galvaspilsētas godu, Dižona pati par sevi ir neparasts un līdz šim salīdzinoši mazpazīstams galamērķis Francijas austrumos. Iespējams, pilsēta ar visskaistākajiem jumtiem Eiropā! Un, protams, teicams izejas punkts ekskursijām pa Burgundijas ciematiņiem, pilīm, vīna dārziem – tam, ko mēs saprotam ar teicienu – īsta Francija!    
Dižona ir galvaspilsēta vienam no Francijas 26 reģioniem – Burgundijai un tajā ietilpstošajam Côte-d'Or departamentam. Tajā dzīvo vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju un gandrīz 240 tūkstoši kopā ar tiem, kas mīt piepilsētā.
Dižona pazīstama jau no romiešu laikiem kā apmetne saukta Divio pa ceļam no Parīzes uz Lionu. No 11. līdz 15. gs, reģions bija Burgundijas hercogu mājvieta un viduslaikos - viens no varas, bagātības, zinātnes un mākslas centriem Eiropā.
14. un 15. gadsimtā Burgundijas hercogi kontrolēja lielāko daļu tagadējās ziemeļaustrumu Francijas, Vācijas rietumu teritorijas, Beļģiju un Nīderlandi. Šajā periodā valdošie hercogi bija lieli mākslas pazinēji un atbalstītāji, un tāpēc Dižona kļuva par Gotikas un agrīnās Renesanses mūzikas, glezniecības un tēlniecības centru, kurā bieži uzturējās tā laika ievērojamākie mūziķi un mākslinieki – Flandrijas skolas pārstāvjus ieskaitot. Šo gadsimtu, kā arī kapetingu varas laiks ir atstājušas savas pēdas pilsētas arhitektūrā un tēlotājas mākslas paraugos.
Neraugoties uz to, ka pilsēta tika iesaistīta gan Franču – prūšu gan arī 2. Pasaules kara notikumos un okupēta, tā saglabāja savu vēsturisko centru neizpostītu un vēl tagad ir iespējams apskatīt 12. gs mājas, kuru apdarē daļēji izmantots koks, kā arī t.s. Burgundiešu jumtus, kas pārklāti ar skaistus ornamentus veidojošiem glazētiem dakstiņiem zaļā, dzeltenā un melnā krāsā. Pasakainie jumti vislabāk vērojami no jebkuras augstākas vietas.
Mūsdienu Dižonas centrs ir transportam slēgts, tādēļ tā ir lieliska vieta izzinošām pastaigām un atpūtai.
Katru gadu rudenī Dižonā norisinās starptautiskais Gastronomijas gadatirgus – viens no desmit lielākajiem Francijā un katru trešo pavasari – starptautiskā ziedu skate – Florissimo.
Gardēžiem Dižona ir zināma kā slaveno Dižonas sinepju dzimtene, kā arī Burgundijas reģiona vīnu galvaspilsēta. Pilsētas bijušā mēra Fēliksa Kira vārdā nosauktais dzēriens – upeņu liķieris sajaukts ar baltvīnu arī plaši pazīstams Francijā.

Ko apskatīt
Hercogu pils – brīnišķīgajā celtnē atrodas Mākslas muzejs, kura īpašumā ir Burgundijas hercogiem piederējušie nenovērtējamie viduslaiku mākslas darbi. Augšējā pils stāvā apskatāmi vietējo un flāmu gleznotāju darbi. Šeit izvietota ēģiptiešu mākslas darbu kolekcija, kā arī viduslaikos darinātas mēbeles, keramikas izstrādājumi un ieroči. Plaši pazīstama ir Sardzes telpa ar apbedījuma vietām.
Sv. Miķeļa baznīca –atrodas uz austrumiem no Hercogu pils un būvēta no 15. -17. gadsimtam
Dižonas katedrāle – Romas katoļu katedrāle, Francijas Nacionālais arhitektūras piemineklis gotiskā stilā, kas uzbūvēts laika posmā no 1280. -1325. gadam. Katedrālē atrodas kapenes, kuras uzskatāmas par visvecāko kristiešu svētnīcu Francijā, kas pieejama apmeklētājiem
Notre-Dame – katedrāle ar lielisku, gotiskām, fantastiskām figūrām rotātu fasādi un akmens pūci, kura, ja to noglauž ar labo roku, piepilda pašas slēptākās vēlēšanās. Notre-dame tornis ir visērtākais skatu punkts, no kura pavērties uz Dižonas raibajiem dakstiņu jumtiem.
Dārsijas dārzs –brīnišķīgs parks līdzās stadionam, kur atpūsties un vērot, kā to dara francūži

BONA ( BEAUNE) 

Bona senāk bija reģiona galvaspilsēta. Pirms to pārcēla uz Dižonu, te uzturējās Burgundijas hercogi. Senatnīgā, nocietinātā pilsēta mūsdienās pazīstama kā patiesā vīnu galvaspilsēta. Stāsta, ka zem vecajā ielām atrodas vairāk nekā 100 km gari pazemes tuneļi, kuros glabājas neskaitāmas dažādu šķirņu vīna mucas. Tā kā pilsētu apjož plaši vīna lauki un tieši šeit ir mājvieta labākajām vīna darītavām, Bonā katru rudeni notiek vērtīgāko vīnu izsoles.
Pazīstamākais 15. gs. franču arhitektūras šedevrs Bonā ir klostera slimnīca - Hotel Dieu – ar burvīgu iekšpagalmu un krāšņi ornamentētu dakstiņu jumtu. Tā atklāta 1443. g kā žēlsirdīgs patvērums trūcīgajiem, vientuļajiem, vecajiem un nelaimē nonākušajām sievietēm. Garus gadsimtus tā darbojās, balstoties uz plašas apkārtnes turīgo vīnkopju ģimeņu ziedojumiem. Mūsdienās vecajās slimnīcas telpās atrodas muzejs. Bet tiem, kuri slimnīcu vēl nav apmeklējuši, iespējams, tā palikusi atmiņā pēc franču kinokomēdijas „Lielā pastaiga” noskatīšanās: Luijs de Finess ar saviem cīņu biedriem simulē kara slimniekus, un iefiltrējas militārajā slimnīcā, kura filmēta pašā Hotel Dieu un slavenajā Salle des Pauvres – lielajā velvētajā zālē, kur vēl šodien saglabāts tradicionālas viduslaiku slimnīcas iekārtojums.
Pilsētā atrodas arī Vīna muzejs un neskaitāmas vīna degustācijas vietas – no kurām slavenākās ir Marche aux Vins un Patriarche Pere & Fils. Pēdējie ar saviem dziļajiem vīna pagrabiem pretendē uz Burgundijas vislielāko vīna pagrabu godu, un to apmeklējums, iespējams, skaidrā atmiņā neiespiedīsies dāsno degustācijas porciju dēļ.


KOTDENUI (COTE DE NUITS)

Visslavenākie franču sarkanvīni nāk no La Cote de Nuits- Burgundijas vīna reģiona ziemeļu daļas, kas atrodas uz dienvidiem no Dižonas. Šo teritoriju veido šaura un apmēram 20 km gara pakalnu virtene, kuru nogāzēs tiek audzētas lielākoties Pinot Noir šķirnes vīnogas. Augsne, ko veido pārsvarā kaļķakmens ar merģeļa piejaukumu un kontinentālais klimats ļāvuši šeit audzēt vīnogulājus, kuri spēj dot 24 no Burgundijas 33 Gran Crue klases vīniem. Pazīstamākās vietas tūristu apmeklējumiem ir Chateau du Clos de Vougeot – viduslaiku pils vīnu dārzu vidū - ko savulaik uzbūvēja cisterciešu mūki un kur vēl tagad var apskatīt 13. gs. vīna spiedni, kā arī Cassissum, kur sīki tiek iepazīstināts ar slaveno upeņu liķieri, kurš ir daudzu pasaulē pazīstamu kokteiļu pamatsastāvdaļa.

LOKSUĀ (L’AUXOIS) 

Ja Burgundiju uzskata par Francijas sirdi, tad L’Auxois ir Burgundijas sirds – mežiem un pļavām klāta teritorija, kur mīlīgi ciematiņi mijas ar labi saglabātām viduslaiku pilīm. Te atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā esošais cisterciešu klostera ēku komplekss Abbaye de Fontenay, kurš uzbūvēts 1118. gadā. Romāņu stila baznīca un citas klostera ēkas ir lieliski saglabātas gandrīz 1000 gadu garumā.
Šajā Burgundijas daļā meklējams arī viens no skaistākajiem Francijas viduslaiku ciematiem Flavigny –sur-Ozerain, kur šauras un ēnainas alejas mijas ar brīnišķīgām akmens mājām. Tieši te uzņemta filma „Šokolāde” ar Džoniju Depu galvenajā lomā.
Te trimdā par karaļa Luī 14. mīlas dzīves izsmiešanu bija izsūtīts viens no viņa galminiekiem – grāfs Bisī ( Bussy ), kurš savulaik bija pabeidzis tēva iesāktās Bussy Rabutin pils celtniecību un atšķirtību no galvaspilsētas pavadīja aprakstot grāmatā galma ( ne) tikumus - par to viņš uz gadu tika ieslodzīts Bastlijā. Savā trimdas laikā grāfs Bisī pils iekštelpas izdaiļoja ar Saules karaļa laikmeta liecībām, t.sk. 25 karaļa mīļāko portretiem savā guļamistabā.