Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Parma Valsts svētkos 

18.11.2017: Rīga   06:00 07:45 Parma 
20.11.2017: Parma 20:00 23:45 Rīga

 
Parma ir galvaspilsēta Itālijas ziemeļu reģionam un provincei, kuras ražojumus pazīst ikviens. Katrs ir dzirdējis par Parmas šķinķi un sieru, par Verdi un Lambordžini.
Parma ir turīga un kopta provinces pilsēta, kuras gandrīz 200000 labi ģērbti iemītnieki svētdienās sēž mājīgās kafejnīcās jeb ar velosipēdiem pārvietojas pa no automašīnām atbrīvoto pilsētas centru un kuru galvenā nodarbošanās ir pasaulslavenu lauksaimniecības produktu ražošana.
Uz Parmu dodas gardēži un kulinārijas speciālisti, lai nobaudītu 10 mēnešus īpašos apstākļos glabāto prošuto – cūkgaļas šķiņki vai kulatello – vītināto fileju, kuras kilograms maksā veselu bagātību, parmezano sieru, kas vismaz 18 mēnešus gaida savu nogaršotāju vai apkārtnes mežos atrastās slavenās sēnes – baltās trifeles.
Bet ne jau tikai vēdera prieku baudītāji apciemo Parmu!
Te atrodas viena no vecākajām Itālijas universitātēm. Šeit ir lieliska opera, kur sevišķi labi skan Parmas slavenākā dēla Džuzepes Verdi mūzika. Te ir interesants muzejs, kas ar sevišķu rūpību savācis visu, kas saistās vai piederējis Napoleona otrajai sievai Parmas hercogienei Marijai- Luīzei. Te būs ko apskatīt arī Itālijas lauku ainavu mīļotājiem, kuriem jāpasper tikai daži soļi aiz pilsētas robežām.

Vēsture
Emīlijas –Romaņjas reģiona pilsētai Parmai ir ļoti sena vēsture, kas iesniedzas Bronzas laikmetā. Šajā teritorijā atrastas no koka būvētu dzīvojamo ēku un aizvēsturisku nekropoļu paliekas. Domājams, ka pilsētu, vietā kur tā atrodas mūsdienās. dibināja etruski, kuri deva arī tai vārdu.
Jau pirms mūsu ēras – Romas impērijas laikos - Parma kļuva par svarīgu tirdzniecības un lauksaimniecības centru. Pilsētas apkārtnē audzēja mājlopus un lauksimniecības produktus, ar ko apgādāja romiešu karaspēku.
Pēc Romas impērijas sabrukuma, par nelielo auglīgās zemes gabaliņu, kurā krustojās lielie tirdzniecības ceļi, cīnījās daudzi –langobardi, franki, itāļu bīskapi... šo sarakstu vēl var turpināt.
Ietekmīgā Viskonti ģimene 15. gs. vidū Parmu pievienoja Milānas hercogistei, bet pēc diviem gadsimtiem to mantojumā ieguva despotiskā Farnēzes ģimene, kura kļuva par galveno mākslas un arhitektūras aizbildni. Tad tika uzcelta Palazzo della Pilota, kā arī citas līdz mūsdienām saglabājušās celtnes.
Pēc Farnēzēm, Parma nonāca spāņu, austriešu, spāņu, francūžu un atkal spāņu rokās, līdz 1860. gadā pilsēta pievienojās Itālijai.

Ko apskatīt
Tāpat kā visā Itālijā, arī Parma ir bagāta ar reliģiska rakstura celtnēm. Atgriežoties pie mūsu priekšstatiem un iepriekšējām zināšanām, atceramies Stendāla romānu „Parmas klosteris”.
Galvenās ievērības cienīgās baznīcas ir: baroka stilā celtā San Džovanni Evanģelista ar lieliskiem vietējā mākslinieka Korredžo gleznojumiem, Madonna della Stekata, kur atrodas Burbonu dzimtas pārstāvju atdusas vieta, kā arī Katedrāle un nedaudz atstatu stāvošais baptistērijs, kura būvniecībā izmantotais rozā marmors maina savu izskatu atšķirībā no apgaismojuma.
Atsevišķi būtu jāpiemin Korredžo – Parmas skolas Renesanses mākslinieku , kurš lielāko savas dzīves daļu pavadījis pilsētā un kura darbi ietekmēja daudzu Baroka un Rokoko gleznotāju daiļradi. Pazīstamākie Korredžo darbi ir San Paolo konventa griestu gleznojumi un brīnišķīgas freskas San Džovanni Evanģelista katedrālē. Viņa reliģiskā rakstura gleznas, kurās jūtama Leonardo da Vinči ietekme atrodas daudzu nozīmīgāko pasaules muzeju krājumos un ir nerimstošs parmiešu lepošanās avots.
No pilīm galvenā uzmanība jāpievērš Palazzo della Pilota- kas īstenībā ir piļu komplekss Parmas pilsētas vēsturiskajā daļā un uzcelts Farnēzes hercoga Otavio pēdējos valdīšanas gados 16. gadsimta noslēgumā. Mūsdienās pils ēkās izvietota Palatīna bibliotēka, Arheoloģijas muzejs, Parmas Nacionālā galerija, Mākslas skola un Džambatista Bodoni (Parmas tipogrāfs, komponists, publicists) vārdā nosauktais muzejs. Kompleksā atrodas arī Farnēzes teātris, kas pilnībā būvēts no koka.
Tomēr daudz pazīstamāks ir „Redžio”operteātris, kurā pirmo reizi mūzikas mīļi varēja noklausīties Parmas priekšpilsētā dzimušā Džuzepes Verdi „ Traviatu „ un „Rigoletto”. Katru gadu oktobrī te notiek Verdi mūzikas festivāls,bet arī citos mēnešos ir vērts laicīgi iegādāties biļetes, lai apmeklētu kvalitatīvu koncertu vai operu un izjustu dižā Verdi garu izmalcinātajā operas ēkā.
Daži no Verdi muzikālajiem veikumiem klausāmi arī nelielajā Teatro Verdi, kas atrodas netālu no komponista dzimtajām mājām Busseto ciematā, un kas izveidots vietējā uzņēmēja bijušajā rezidencē. Interesanti, ka Verdi uzskatīja, ka veidot operteātri te būs pārāk dārgi un pats nekad tā arī to neapmeklēja. Tomēr viņš ziedoja pieklājīgu naudas summu Teatro Verdi iekārtošanai un gala rezultātā ēkas otrajā stāvā tika izveidots pakavvedīgs teātris ar 300 sēdvietām.
Nedaudz ārpus Parmas atrodas Villa Verdi, kurā komponists dzīvoja pēdējos piecdesmit savas dzīves gadus. Villa Verdi pieder viņa māsīcas radiniekiem, bet piecas no istabām – tieši tās, kur uzturējās Verdi un viņa sieva, kā arī plašo parku var apmeklēt interesenti.
Mūzikas pazinējiem aizraujoša būs arī viesošanās slavenā diriģenta Toskanīni mājā –muzejā.
Parmas universitāte, kas dibināta 1601. gadā, skaitās viena no vecākajām Eiropā un joprojām ieņem diezgan augstu vietu pasaules universitāšu reitinga sarakstā. Līdzās universitātei atrodas tās profesora Lombardi vārdā nosauktais muzejs ar Napoleona otrās sievas Parmas hercogienes bagātu privāto mantu kolekciju, kā arī plaša ekskpozīcija, kas stāsta par pilsētas vēsturi.
Dabas draugi, savukārt, var apmeklēt 1770. gadā dibināto Parmas botānisko dārzu.
Jāatzīmē, ka Parmu aptverošais reģions un pati pilsēta ir galvenais galamērķis t.s. gastronomiskajam tūrismam Itālijā. Vairāk nekā tūkstoš gadus attīstītās lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas rezultāts ir pasaulslaveni produkti un fakts, ka tieši Parmā ir izvietojusies Eiropas pārtikas drošības galvenā mītne. Parma, kas nebūt nav Itālijas lielpilsēta, lepojas ar vairākiem Mišelina zvaigžņotiem restorāniem kā arī divām globālām pārtikas kompānijām, kas specializējušās pastas un piena produktu ražošanā.