Par galamērķiPar ceļojumuEkskurs. programmaViesnīcaPirkt !


Kalmāra maija svētkos

28.04.2018 Rīga 04.00 - 04.30 Kalmāra
01.05.2018 Kalmāra 21.00 - 23.25 Rīga  

Nepilnus pustūkstoš kilometrus no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas, valsts dienvidaustrumu daļā atrodas Kalmāra – tāda paša nosaukuma lēnes centrs un lielākā pilsēta, kuras kopējā platība ir nepilni 20 km2 un kurā dzīvo tuvu pie 50000 iemītniekiem. 
Kalmāra ir izvietojusies Baltijas jūras krastā un ūdens tuvums ir jūtams ik uz soļa. Pilsētas centrs Kvarnholmen atrodas pats uz savas salas un līdz Baltijas jūras lēzenajai piekrastei, rokā šūpojot pludmales somu, var aiziet tieši pa pilsētas galveno ielu. Savukārt, līdz otrajai lielākajai Zviedrijas salai Ēlandei var aizbraukt pa 6 kilometrus garo Ēlandes tiltu. Baltās pludmales ( Kattrumpan, Kalmarsundsbadet, Langviken un Vagbrytarbadet), kas stiepjas visapkārt pilsētai un lepojas ar labu infrastruktūru, ir viens no iemesliem, kāpēc Kalmāra jau vairākus gadus uzvar Zviedrijas iedzīvotāju aptaujā par labāko Vasaras atpūtas pilsētu. 
Kalmāra ir moderna pilsēta, kas piedāvā visu, ko vien mūsdienu cilvēks var vēlēties, taču vēstures elpa jūtama ik uz soļa. Tās teritorija bijusi apdzīvota jau no akmens laikmeta – te atrasti akmens laikmenta apbedījumi. Par ko līdzīgu pilsētai šeit runā jau no 11. gadsimta un tās ģerbonis atzīts par visvecāko Skandināvijā. Jau 12. gadsimtā pilsētā sāka būvēt sargtorni, ko nākamajos gadsimtos paplašināja, liekot pamatus slavenajai Kalmaras pilij. Karaliene Margareta I šeit saaicināja ziemeļvalstu karaļus, kuri 1397. gada 13. jūnijā noslēdza Kalmāras Ūniju, kas gandrīz uz diviem gadsimtiem apvienoja Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un tās jūras teritorijas. Kalmāras pils pilnībā tika pabeigta 16. gadsimtā, kļūstot par to iespaidīgo renesanses laikmeta celtni, kādu to var redzēt mūsdienās. Ja, kā visās senajās pilsētās, iedzīvotāju mājokļi sākotnēji bija izvietojušies visapkārt pilij un tai līdzās esošajam līcim, tad pēc 1611. gada dāņu uzbrukuma un pils aplenkuma, pilsētu tika nolemts pārcelt drošākā vietā – uz Kvarnholmenu. Jauno pilsētu 17. gadsimta pirmajā pusē veidoja atbilstoši renesanses laikmetā pieņemtājiem pilsētbūvniecības plāniem . Tajā pašā laikā Kalmāra kļuva par diecēzi un pilsētā lika pamatus katedrālei. Pilsēta bija svarīgs Zviedrijas dienviddaļas politiskais un ekonomiskais centrs līdz pat 17. gadsimta beigām, kad valsts robežas tika pārceltas vairāk uz dienvidiem,tāpat kā jaunā militārā jūras bāze. 
Kalmāras pilsētas centrs lepojas ar rūpīgi atjaunotām senajām celtnēm, kurās mūsdienās pārsvarā izvietojušies veikali un restorāni. Ne velti pilsēta divas reizes tika apbalvota ar Eiropas labākās arhitektūras balvu Europa Nostra. 20. gadsimtā Kalmārā bija izvietoti vairāki nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi –te ražoja tvaika lokomatīves un vairākas „Volvo”automašīnu paaudzes. Trīs gadsimtus pilsētā darbojās arī Kalmāras kuģu būvētava. Pilsētas iedzīvotāju skaitu papildina Kalmāras universitātes 9000 studenti un Zviedrijas lielākās telefonu un mobilā tīkla operatora Telia Sonera pētniecības iestāžu darbinieki. Kalmāras lēņa teritorijā izvietojušās vairākas t. s. Kristāla karaļvalsts darbnīcas. Par Kristāla karaļvalsti dēvē reģionu dinvid Zviedrijā, kurā jau no 1742. gada darbojās neskaitāmas stikla priekšmetu ražotnes. Gandrīz katrā Zviedrijas mājā atrodamas ar roku darināta stiklā glāzes vai arī kāds cits Kristāla karaļvalstī ražots mājsaimniecības vai dizaina priekšmets. Vairāk nekā 6 km garais tilts, kurš atklāšanas brīdī bija viens no pašiem garākajiem Eiropā un kura divas trešdaļas nostiprinātas Baltijas jūras dzelmē, ļauj apskatīt arī Kalmārai blakus esošo Ēlandes salu. Salas ainavai raksturīgas vējdzirnavas, kurās senajos laikos apstrādāja Zviedrijas dienviddaļas bagātīgās graudu ražas, te atrodas Borgholmas pils un Zviedrijas karaliskās ģimenes vasaras rezidence. Tieši skaistās lauku ainavas dēļ dienvid Ēlande, Kalmāru ieskaitot ir iekļauta UNESCO pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā. Bet atgriežoties Kalmarā... pavasarī pilsētā zied divi pasaulē ārkārtīgi reti sastopamie t. s. Kabatas lakatiņu koki, kuru ziedi, kā balti nēzdodziņi plīv Baltijas jūras spirgtajā dvesmā.