Neatklātā Zagreba Lieldienās ar Hilton 4* viesnīcu

Horvātijas galvaspilsēta, ekonomiskais, administratīvais un kultūras centrs Zagreba atrodas valsts ziemeļos, Savas upes krastā, Medvednicas kalnu masīva dienvidu nogāzē, uz kuru no pilsētas paveras lielisks skats. Zagrebā dzīvo ap 800 000 iedzīvotāju un vēsturiski tā sadalījusies divās daļās – Augšpilsētā un Lejas pilsētā.

Zagrebas Augšpilsēta veidojusies uz diviem līdzās esošiem pakalniem, no kuriem uz viena (Kapitola) pagājušā gadu tūkstoša sākumā atradās Ungārijas karaļa nodibinātā bīskapija, bet uz otra (Griča) – neliela apmetne. 13. gadsimtā Griču nopostīja mongoļu-tatāru karaspēks un, lai to pēc iespējas ātrāk atjaunotu, Ungārijas karalis piešķīra tai brīvpilsētas tiesības. Blakus esošās pilsētas savā starpā naidojās līdz pat 17. gadsimtam, kad beidzot apvienojās, kļūstot par Horvātijas teritorijas galveno pilsētu. Austroungārijas laikā Horvātijas teritorija tika iekļauta impērijas sastāvā un Zagreba saucās Agrama.

1991. gadā izirstot bijušajai Dienvidslāvijai, Horvātija pasludināja neatkarību un Zagreba kļuva par tās galvaspilsētu. Pilsoņu kara laikā 1995. gadā Zagrebu ar raķetēm apšaudīja serbu karaspēks, nogalinot un ievainojot vairākus tās iedzīvotājus.

Zagrebā mūsdienās atrodas lielākā daļa svarīgāko Horvātijas uzņēmumu biroju un ražotņu. Te tiek izgatavotas elektroierīces, tekstilpreces, ķīmiskie un farmācijas produkti, kā arī pārtikas preces. Atrašanās vieta starp Centrāleiropu un Austrumeiropu ir iemesls, kāpēc Zagreba kļuvusi arī par starptautisku biznesa centru un konferenču rīkošanas vietu.

Kas jāredz

Zagrebas Augšpilsētā sakoncentrējušies visi galvenie vēstures pieminekļi. Šeit atrodas pilsētas simbols – Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas jeb Sv. Stefana katedrāle, kurai līdzās novietots piemiņas stabs, ko vainago Jaunavas Marijas apzeltīta statuja. Katedrālē jau no 13. gs. sāka apglabāt baznīcas augstākās amatperonas un visas Horvātijas ievērojamākos augstmaņus un tā līdz pat šim brīdim ir augstākā ēka Horvātijā. Līdzās katedrālei atrodas arhibīskapa pils, kura tika pārbūvēta un uzlabota no 13. līdz 17. gadsimtam.

Sv. Marka laukumā, kas sensenos laikos kalpoja par Gradecas pilsētas centrālo tirgus laukumu, atrodas 13. gadsimta beigās uzbūvētā gotiskā Sv. Marka baznīca, kas pazīstama ar krāsainu dakstiņu izgreznotu jumtu un diviem ģērboņiem uz tā. Tepat atrodas arī Banskij dvor- 18. gs. uzbūvētā pils, kurā strādā Horvātijas valdība un parlaments, kas 1918. gadā balsoja par saišu saraušanu ar Austroungārijas impēriju, bet 1991. gadā – ar bijušo Dienvidslāviju.

Vēl interesanta ir baroka stila Sv. Katrīnas baznīca un Vecie pilsētas vārti, kur tagad atrodas svētnīca Jaunavai Marijai – šeit var iedegt sveci un vēlēšanās, kuru iedomāsies, piepildīsies. Daļa no Augšpilsētas cieta 1880. gada zemestrīcē, tomēr horvātu augstmaņu pilis ir atjaunotas un priecē ar savu krāšņumu.

Lejas pilsēta uzbūvēta daudz vēlāk – tās ēkas datējamas galvenokārt ar 19. gadsimta beigām un tādēļ to arhitektūrā dominē eklektisms un neoklasicisms. Šajā pilsētas daļā izvietojušies galvenie Zagrebas muzeji, mākslas galerijas un teātri – visievērojamākais no tiem – barokālais Nacionālais teātris, kura ēka pati par sevi ir apskates vērta.

Zagreba lepojas arī ar plašu pilsētas zaļo zonu – skvēriem un parkiem, no kuriem lielākais ir 18. un 19. gs. izveidotais Maksimira parks. Pagājušā gadsimta sākumā šajā angļu stila parkā tika atvērts zooloģiskais dārzs. Blakus pilsētas galvenajam laukumam atrodas viens no pašiem romantiskākajiem Zagrebas parkiem, kas nosaukts bijušā vicekaraļa Zrinjevaca vārdā. Te atrodamas krāšņas puķu dobes, ievērojamu cilvēku skulptūras un klusi urdzošas strūklakas.

Apskates vērta ir arī Mirogoja kapsēta – ne tikai tāpēc, ka šeit apglabātas ievērojamākās horvātu personības, bet tāpēc, ka tā ir rotāta ar brīnišķīgām arkādēm, apstādījumiem un arhitektūras paraugiem.

Dolac tirgus ir galvenā vieta, kurā Zagrebas iedzīvotāji iegādājas zemnieku atvestos pārtikas produktus un tas jau vairāk nekā 80 gadus atrodas pavisam netālu no Zagrebas Katedrāles.

Tkalčičeva iela ir jāuzmeklē tiem, kuri dienā vēlas apmeklēt veikalus, bet vakarā – naktsklubus, bārus, diskotēkas un restorānus.

Ko darīt Zagrebas apskatītājam, ja dienas skrējienā palicis brīvs kāds brītiņš? Apmeklēt 2006. gadā izveidoto un 2010. gadā Eiropas gada muzeja balvu ieguvušo Izjukušo attiecību muzeju, kurā vēstuļu, piemiņas lietu un artefaktu kolekcija no visas pasaules, ļauj veikt empātijas pilnu ceļojumu tā krājumu drosmīgo ziedotāju skumjākajos dzīves momentos.

Pats populārākais Zagrebas suvenīrs ir Licideras sirds – sarkani glazēts medus mīklas cepums sirds veidolā, ko mēdz dāvināt izredzētajam vai iekārt Ziemassvētku eglītē. 2010. gadā šis Horvātijas simbols tika iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lieliska dāvana būs Zagrebā nopirktā zīda kaklasaite, kuras dzimtene ir tieši Horvātija, kā arī Horvātijas salās austās mežģīnes, kuras izvēlējās savā apģērbā lietot Austroungārijas valdnieces.

Pati iecienītākā zagrebiešu izklaide ir vairākas reizes dienā apmeklēt kādu no neskaitāmajām kafejnīcām, uz kuru terasēm jebkādos laika apstākļos tiek baudīta kafija un vērots, kā garāmgājēji un dzīve plūst garām.