Lieldienās uz Galisiju, uz pasaules malu Spānijā!

Svētā Jēkaba katedrāle

Leģenda stāsta, ka Jēkabs vecākais devies uz Spānijas ziemeļu provincēm sludināt Kristus mācības, bet atgriežoties Palestīnā pēc ķēniņa Hēroda pavēles tika nogalināts. Apustuļa mirstīgās atliekas viņam uzticamie skolnieki ievietoja laivā un palaida Vidusjūrā. Netālu no tagadējās pilsētas Santjago de Kompostelas un Uljas upes ietekas okeānā, laiva tika izmesta krastā, kur to 813. gadā atrada kāds mūks-vientuļnieks – ceļu uz to mūkam parādījusi spoža zvaigzne.. Kad par brīnumaino atradumu uzzināja pār šīm zemēm valdošais karalis Alfonso II, viņš pavēlēja uzbūvēt baziliku, kas sākumā bija vienkārša kapela. Karalis apustuli Jēkabu pasludināja par visas karaļvalsts svēto aizstāvi. IX gadsimtā necilās kapelas vietā tika uzcelta akmens bazilika, bet pēc musulmaņu iebrukuma, Al-Mansurs katedrāli iznīcināja, bet tās zvanus un greznās durvis aizveda uz Kordovu.

1075. gadā karalis Alfonso IV pavēlēja uzbūvēt jaunu katedrāli Sv. Jēkaba pīšļu glabāšanai un tās būvniecība tika uzticēta vietējam spāņu meistaram Bernardam vecākajam. Arhitekts izstrādāja tik sīkus katedrāles celtniecības plānus, ka tiem sekoja vairākas amatnieku paaudzes. Baznīcas sienas tika veidotas no granīta un par paraugu tika ņemta Sv. Severīna baznīca Tulūzā. Katedrāles veidols atgādina krustu, kura garums ir 75 m, bet platums 57 m. Dievnama torņi sasniedz 80 m augstumu. Neskatoties uz to, ka baznīca kopumā veido monumentālu būvi, atsevišķas tās detaļas piešķir katedrālei vieglumu un eleganci. Šāds iespaids rodas tāpēc, ka gadsimtu gaitā sākotnējais baznīcas veidols tika stipri izmainīts, piebūvējot klāt detaļas, kas tika veidotas attiecīgajam laikmetam raksturīgajā stilā – te galvenokārt jāpiemin XVII gadsimtā baznīcai klāt uzceltie torņi greznajā baroka stilā.

Katedrāles iekštelpas vairāk nekā ārējais veidols ir saglabājušas savu sākotnējo izskatu – tās ir reizē iespaidīgas un iztēli rosinošas. Tam par iemeslu ir dievnamā valdošā puskrēsla, kas blāvi apspīd ar svēto tēliem rotātās kolonnas, arkas un galerijas. Pašas interesantākās detaļas katedrālē ir:

- pasaulē lielākais kvēpināmais trauks ( sver 80 kg), kas tiek šeit izmantots jau 700 gadus un kura iešūpošanai vajadzīgs astoņu vīru spēks,

- aiz altāra uzbūvētais postaments, kur atrodas kokā griezta Sv. Jēkaba figūra, tērpta no sudraba un zelta diegiem austā mantijā– tai garām nepārtraukti plūst baznīcas apmeklētāju straume, lai pieskaroties figūrai vai noskūpstot tās plecu, izlūgtos svētību un kvēlāko vēlmju piepildījumu,

- paši Sv. Jēkaba pīšļi, kas atdusas zem altāra

Santjago de Kompostela pilsēta

Pati nelielā Santjago de Kompostelas vecpilsēta gadsimtu gaitā izveidojās apkārt katedrālei un galvenokārt kalpoja baznīcas vajadzību nodrošināšanai kā arī bija patvērums tiem simtiem tūkstošiem svētceļnieku, kas no visas Eiropas katru gadu kājām mēroja simtiem kilometru garo ceļu uz svēto vietu.

Pilsētā tika uzbūvētas neskaitāmas baznīcas un klosteri, kurus gan pēc diktatora Franko pavēles par reliģisko īpašumu konfiskāciju, pagājušā gadsimta vidū sāka izmantot citiem mērķiem. Te atrodas arī viena no pašām vecākajām Eiropas universitātēm, kuras studenti padara jaunāku raibo, galvenokārt brieduma gadus sasniegušo, svētceļnieku pūli.

Ja mūru apjoztajā vecpilsētā ar katedrāli pašā centrā mūsdienās galvenokārt var atrast viesnīcas svētceļniekiem, nelielas ēstuves un pavisam nedaudz suvenīru veikaliņus, tad Jaunā pilsēta jeb viss tas, kas atrodas aiz šiem mūriem ir pārpilns ar klasiskām, Spānijai raksturīgām dzīvojamām ēkām, bagātīga sortimenta veikaliem, restorāniem visām gaumēm, kā arī drosmīgiem Modernās arhitektūras paraugiem. Šeit netrūkst ne ēnainu skvēru, ne krāšņu parku, ne arī plašu skatu uz Galīsijas laukiem, kas plešas turpat aiz pilsētas robežām.

Svētā Jēkaba ceļš

Atsevišķa stāsta vērts ir Svētā Jēkaba ceļš jeb svētceļnieku maršrutu tīkls, kas pārklāj Spānijas ziemeļu teritorijas un tāpat kā Santjago de Kompostelas vecpilsēta ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.

Ir vēsturiski pierādīts, ka vēl pirms Kristus dzimšanas pagāni no visas tagadējās Eiropas teritorijas mēdza doties uz Finisteras ragu ( kur, kā senāk domāja, beidzas pasaule), sadedzināja savas drēbes un noskatījās saulrietu vietā, ko tagad dēvē par Nāves krastu, tādējādi veicot tā saucamo atdzimšanas rituālu. Pēc tam, kad kristīgā baznīca paziņoja, ka apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas ir apbedītas Kompostelā ( tulkojumā no latīņu valodas – laukā, ko norādīja zvaigzne), svētceļnieki turpināja doties pa pagānu labi iestaigātajām takām.

Svētā Jēkaba ceļš Spānijā ir kā lielas upes, kurās saplūduši mazie strautiņi, kas klāj Francijas un Portugāles teritoriju. Mūsdienās tas ir labiekārtots, asfaltēts un ved cauri ciematiem, kur atrodamas neskaitāmas, īpaši svētceļniekiem domātas naktsmītnes un ēdnīcas. Svētceļniekam kājām jānoiet 100 km, lai Santjago de Kompostelā varētu dabūt rakstisku apliecinājumu tam, ka Svētā Jēkaba ceļš ir veikts. Ja senāk svētceļnieki šo ceļu veica reliģisku jūtu vadīti un apzinoties, ka garais un reizē bīstamais gājiens pēc tam paaugstinās konkrētā cilvēka statusu sabiedrībā, tad mūsdienās lielāko daļu no 200 000 Svētā Jēkaba ceļa gājējiem, kuri to mēro ik gadu, veido cilvēki ar pavisam citu motivāciju – pārbaudīt sevi, iepazīties ar cilvēkiem no visas pasaules, apskatīt virkni jaunu interesantu kultūras un vēstures liecību, vai arī aizraujoši pavadīt atvaļinājumu.

Vigo

Pati lielākā Galīsijas pilsēta ar vismaz 300000 iedzīvotājiem. Šī reģiona industriālais centrs un ekonomiskais dzinējspēks atrodas Atlantijas okeāna krastā pie ērtas tirdzniecības un transporta ostas. Šeit pat izvietojusies viena no lielākajām jahtu piestātnēm Spānijas ziemeļu piekrastēs. Lai arī Vigo nekad nav lepojusies ar Galīsijas galvaspilsētas godu, šeit ir pa pilnam lepnu, iepriekšējos gadsimtos būvētu augstmaņu piļu, ērtu laukumu ar interesantām skulptūrām centrā un ēnainu parku. Okeāna krastā pie ostas stiepjas jauka promenāde. Pilsēta ir ļoti tīra un tās industriālo raksturu nejūt nemaz. Tepat ir labas kvalitātes pludmales un skaisto skatu cienītāji no pilsētas augstākajām vietām pāri Vigo līcim var redzēt Atlantijas okeāna plašumus.