Maija brīvdienas Drakulas dzimtenē Transilvānijā

Kluža-Napoka

Kluža-Napoka jeb vienkārši Kluža ir pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Dienvidkarpatu priekškalnē, vēsturiskajā Transilvānijas reģionā un tiek uzskatīta par Drakulas dzimtenes neoficiālo galvaspilsētu.

Pilsēta atrodas pie Mazās Somešulas upes un to apdzīvo tuvu pie pusmiljona iedzīvotāju, kas Klužu ierindo otrajā vietā valstī pēc iedzīvotāju skaita.

Romas impērijas laikos tagadējās Klužas pilsētas teritorijā, ko tolaik sauca par Napoku, bija izvietojies romiešu leģions, kas savulaik bija iekarojis seno Dākijas karaļvalsti. Pēc Romas impērijas sabrukuma un Lielās tautu staigāšanas perioda XII gadsimtā, Transilvānijas zemēs nostiprinājās ungāri, kuri XIII gadsimtā nodibināja Klužas pilsētu. Lai arī vēlākos gadsimtos reģions atradās gan Osmāņu impērijas, gan Austroungārijas Habsburgu dinastijas pakļautībā, ungāru tautības vairākums šajā teritorijā dominēja līdz pat XIX gadsimta beigām, kad izveidojās Rumānijas karaliste. Taču arī pēc tam Klužā nodibināja ungāru universitāti un līdz 1. Pasaules karam 80% Klužas iedzīvotāju bija ungāri, bet atlikušie rumāņi bija pakļauti piespiedu madžarizācijai. Kad pēc kara Transilvānija pilnībā iekļāvās Rumānijas sastāvā, piespiedu „ungāriskošana” pārmainījās uz piespiedu „rumanizāciju”. Pilsētā izveidoja otru universitāti, kurā mācības notika tikai rumāņu valodā un 60. gados to apvienoja ar ungāru univeristāti, tādā veidā likvidējot iespēju augstāko izglītību iegūt kaimiņvalsts valodā. Mūsdienās ungāru tautības iedzīvotāju daudzums lēšams ap 20%, bet daudzie to dominēšanas gadsimti atstājuši dziļas pēdas pilsētas kultūras mantojumā. Klužā harmoniski sadzīvo senatnes gars, ko, kā vienmēr, vislabāk sajust Vecpilsētā, gan liela reģiona finansu un ekonomiskā centra dzīvā atmosfēra. Savukārt, vienas no Rumānijas lielākās universitātes studentu tradicionālās izklaides, pa prātam ir tiem, kuriem patīk ballītes, krodziņu apmeklēšana un dinamiska naktsdzīve.

Ko apskatīt:

Vienotības laukumu, ko ieskauj gotikas, renesanses, baroka un neoklasicisma stila ēkas ar neskaitāmiem restorāniem un kafejnīcām to pirmajos stāvos;

XV gs. būvēto Sv. Mihaila baznīcu;

Ungāru karaļa Matijaša Korvina rezidenci;

XVIII gs uzbūvēto Banfi pili, kura baroka stila telpās izvietojies bagātīgs Mākslas muzejs;

Transilvānijas Etnogrāfisko parku-muzeju, kura turpat 100 gadu ilgās vēstures laikā izvietotas ap 90 dažādas Klužas un visa reģiona vēstures liecības;

Tautas daiļamatniecības meistaru tirdziņu, kas izvietojies Pareizticīgo katedrāles priekšā un kur var iegādāties autentiskus rumāņu suvenīrus, tradicionālo izšūto apģērbu vai vietējos gardumus;

Vērts pakāpties arī pakalnā, kas atrodas netālu no pilsētas centrālā parka un no kura paveras plašs skats uz pilsētu un kalniem aiz tās.

Vēl FlyMeAway iesaka

Sibiu

Pilsēta Rumānijā – vēsturiskajā Transilvānijas reģionā (atcerieties taču Drakulas dzimteni!), ko slavenā Forbes mediju kompānija raksturo kā 8. idilliskāko dzīves vietu Eiropā.

Sibiu atrodas netālu no Rumānijas ģeogrāfiskā centra. Tai cauri tek Sibinas upe un pilsētas dienvidos paceļas Dienvidkarpatu kalni.

Šī gadu tūkstoša sākumā pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedza 150 tūkstošus un no tiem vairāk nekā 95% ir rumāņi. Šo faktu svarīgi atzīmēt, jo Sibiu izsenis bijusi visvāciskākā no tagadējās Rumānijas teritorijā atrodošajām pilsētām – par to liecina ne tikai iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs līdz pagājušā gadu simteņa vidum, bet pilsētas arhitektūra un sakoptība, kas varbūt nav tik raksturīga citām Rumānijas pilsētām.

Sibiu ir ne tikai svarīgs transporta centrs un pilsēta ar vislielāko ekonomisko ienākumu uz vienu iedzīvotāju, bet arī viena no visnozīmīgākajām Rumānijas kultūrvēsturiskajām citadelēm, kura kopā ar Luksemburgu 2007. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pilsētas nenoliedzamais viduslaiku šarms, apkārtnes burvīgās ainavas, vācu, rumāņu un no Austroungārijas laikiem palikušo ungāru minoritātes kultūras mijiedarbība, padarījušas to par vienu no tūristiem vispievilcīgākajām vietām Rumānijā.

Kas jāredz Sibiu

Vecpilsēta

Tā sadalīta Augšpilsētā un Lejas pilsētā, rūpīgi restaurēta, kopta un patiešām ir brīnišķīga. Lielākā daļa ēku saglabājušās vēl no Viduslaikiem, kad pilsētu veidoja vācu ieceļotāji. Taču mūsdienās tā papildināta ar nelieliem skvēriem un ērtām kafejnīcām.

Sibiu citadele

Viduslaikos tā bija viena no Eiropas vislabāk nocietinātajām citadelēm un tā rūpīgi saglabāta arī šobaltdien. Vērts apskatīt torņus un bastionus, kā arī šarmanto kāpņu pasāžu, kas savieno citadeles augšējo un zemāko daļu. Tieši šeit atrodas Rumānijas vecākais restorāns, kurā iesakām ieturēt romantiskas vakariņas.

Lielais un Mazais laukums

Rūpīgi restaurētu gotisku ēku un dažādām konfesijām piederošu baznīcu ieskauti laukumi pilsētas centrālajā daļā

Brukentāla muzejs

Otrais labākais mākslas muzejs Rumānijā, kas nosaukts Transilvānijas viduslaiku valdnieka vārdā. Tajā ir ne tikai Samjuelam Brukentālam piederējuši priekšmeti, bet arī 1090 holandiešu, flāmu, itāļu skolu pārstāvju un, protams, arī rumāņu, austriešu un vāciešu mākslinieku gleznas.

Sinaja

Sinaja, saukta arī par „Karpatu pērli” ir neliela pilsēta un kalnu kūrorts, kas atrodas Prahovas upes ielejā un savulaik izveidojās apkārt Sinaja klosterim. Tā atrodas dabasparka vidū un šeit ir spēkā liegums plūkt alpīnos augus vai zāģēt kokus.

Pilsēta mūsdienās ir iecienīta vieta tiem, kuri nodarbojas ar ziemas sporta veidiem vai vēlas baudīt spirdzinošo kalnu gaisu un ūdeni no vietējiem minerālavotiem.

Līdzās Sinajai atrodas viena no satriecošākajām Austrumeiropas pilīm – Peles pils, kas uzcelta 19. gadsimta beigās Neo Renesanses stilā kā Rumānijas karaļa Karola I vasaras rezidence un medību pils. Tās 160 istabās apskatāmas Murano stikla lustras, logi ar vācu vitrāžām, sienas, kas klātas ar īpaši apstrādātu dzīvnieku ādu no Kordovas. Pilī atrodas viena no pašām bagātīgākajām skulptūru, gleznu, mēbeļu, paklāju, gobelēnu, ieroču un bruņu, zelta un sudraba, stikla un ziloņkaula priekšmetu kolekcijām Centrālajā un Austrumeiropā. Apkārt pilij plešas terasēs iekārtots dārzs itāļu Neo Renesanses stilā, kurā var apskatīt skulptūras, strūklakas, marmora urnas un lauvas kā arī citus mākslas darbus.

Brasova

Septītā lielākā Rumānijas pilsēta, kas atrodas valsts centrālajā daļā. To jau no 12. gadsimta sāka būvēt vācu kolonisti, kurus veidot pilsētas un derīgo izrakteņu ieguves vietas kā arī kopt Transilvānijas zemi, ataicināja šajā teritorijā valdošie ungāru karaļi. Pilsētai augot, vācieši, kuri nodarbojās galvenokārt ar amatniecību un tirdzniecību, arvien vairāk savas peļņas sāka ieguldīt pilsētas labiekārtošanā un izdaiļošanā.

Mūsdienās tūristu interesi piesaista ne tikai Brasovu ietverošo Karpatu kalnu radītās iespējas nodarboties ar dažādiem ziemas sporta veidiem, bet arī apskatīt pašas pilsētas sakoptās dažādos arhitektūras stilos būvētās ēkas, Brasovas cietoksni, brīnišķīgo Sv. Nikolasa baznīcu kā arī rūpīgi saglabātās vēstures liecības no pagājušā gadu tūkstoša sākuma.

Brasovā jāapmeklē Melnā baznīca, kura nosaukumu ieguvusi pēc 17. gadsimta beigās notikušā postošā ugunsgrēka. Melnā baznīca tiek uzskatīta par lielāko gotiskā stila baznīcu uz austrumiem no Vīnes.

Branas pils

Apmēram 30 km attālumā no Brasovas atrodas Branas komūna jeb lauku apvidus, kas aptver piecus ciematus. Šī vieta ir tūristu apmeklēta pateicoties tam, ka šeit atrodas Branas pils, kuru savulaik bija ielencis grāfs Vlads Drakula. Slavenajā B. Stokera novelē akmens pils tiek attēlota kā grāfa Drakulas mājvieta.

Huneoara

Pilsēta Transilvānijas dienvidrietumos, ko tūristi apmeklē galvenokārt Huneoaras jeb Hunyadi pils dēļ.

Tā ir lielākā gotiskā stila pils Rumānijā, kas kā cietoksnis tika vispirms uzbūvēta senas romiešu apmetnes vietā, bet 14. gs. vidū kluva par Transilvānijas valdnieka Iancu apmešanās vietu, kurš to pārveidoja par vienu no pašām iespaidīgākajām šī novada pilīm. 15. gadsimtā pils piederēja Hunyadi -vienai no ievērojamākajām ungāru muižnieku ģimenēm.

Hunyadi pils ir lieliski saglabāta un ir viens no labākajiem viduslaiku arhitektūras un mākslas paraugiem. Pils lepojas ar iespaidīgu paceļamo tiltu,vairākiem plašiem iekšpagalmiem, divām lielām zālēm un neskaitāmiem tornīšiem.

Deva

Deva ir Hunedoaras apgabala centrs Transilvānijā, kas pazīstams gan ar to, ka šeit izvietojies Rumānijas Nacionālais vingrošanas centrs, kurā trenējušies slavenie šīs valsts Olimpiskie čempioni gan ar to, ka šeit vulkāniskas izcelsmes kalna virsotnē atrodas uz romiešu laiku nocietinājumu paliekām 11. gadsimtā uzbūvētais Devas cietoksnis, kas pašlaik tiek atjaunots.

Alba Iulia

Alba Julia ir pilsēta, kas atrodas Muresas upes krastos un no senseniem laikiem bija svarīga vietējām minoritātēm – sakšiem un ungāriem. Tā pēc arheologu domām ir viena no vissenākajām cilvēku apmešanās vietām Rumānijas teritorijā. Romiešu laikos tā bija pats lielākais militārais un ekonomiskais centrs un bija izveidota kā Romas miniatūra kopija. Jau no Viduslaikiem Albā atradās Romas katoļu baznīcas diecēze. Galvenie apskates objekti Albā ir Vecpilsēta un citadele.

Sighišoara

12. gadsimtā dibinātā pilsēta, kas iekļauta UNESCO pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā, ir viens no dārgakmeņiem Rumānijas viduslaiku pilsētu vidū. Tās vecpilsētā atrodamas lieliski saglabātas šauras, bruģētas ieliņas, neskaitāmi torņi, vācu birģeru mājas un krāšņas baznīcas. Slavena ir arī nocietinātā Citadele, taču nekas Sighišoarā nevar mēroties popularitātē ar Vlada Drakulas dzimto māju.

Biertans

Vēsturiski ļoti nozīmīgs ciemats Rumānijā, ikgadēja seno sakšu pēcteču sapulcēšanās vieta. Biertanā, kas izvietojies vīnogulāju lauku vidū, atrodas viena no pašām iespaidīgākajām nocietinātajām baznīcām Rumānijā – precīzāk sakot, vesels komplekss vēlīnās gotikas stilā, ko viduslaikos ienaidniekam praktiski nebija iespējams ieņemt.