Jāņu brīvdienas Ziemeļportugālē

Porto ir otra lielākā Portugāles pilsēta, kas izvietojusies līdzās Douru upes ietekai Atlantijas okeānā. Tā tiek dēvēta par Ziemeļportugāles galvaspilsētu, un no šī vārda ir cēlies visas valsts nosaukums. Porto tiek uzskatīta par vienu no senākajām cilvēku apdzīvotajām vietām Eiropā, un tās vēsturiskā daļa 1996. gadā tika iekļauta UNESCO pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā. Porto dzīvo ap 220 tūkstošiem iedzīvotāju, bet kopā ar urbanizētajām teritorijām – 1,3 miljoni. 

Vēsture 

Pirmās vēsturiskās liecības arheoloģiskajos izrakumos datējamas ar 4. gs. p. Kr., kad romieši bija okupējuši Ibērijas pussalu. Tad Porto tika izmantota kā ļoti svarīga tirdzniecības osta un tranzīta mezgls starp Lisabonu un Bragu, kas atrodas pašos Portugāles ziemeļos. 

711. gadā Ibērijas pussala nonāca arābu kontrolē un pagāja gandrīz 150 gadi līdz šīs zemes no mauriem atbrīvoja Vimara Peress, kristiešu karotājs no Portugāles ziemeļiem un Astūrijas karaļa vasalis Alfonss III.  Pēc arābu padzīšanas Peress 868. gadā šajā teritorijā nodibināja pirmo Portugāles grāfisti, kas kļuva par aizsākumu valsts izveidei. 1387. gadā Porto salaulājās Portugāles valdnieks Džons I ar Anglijas karaļa Edvarda III mazmeitu Lankasteras Filipu, tādējādi aizsākot visvecāko militāro aliansi pasaulē. 

14. un 15. gs. lielu nozīmi ieguva Porto kuģu būvētavas, kuru darinājumi tika izmantoti slavenāko valsts vēstures lappušu – t.s. Atklājumu laikmeta laikā. No Porto 15. gs. kuģi devās iekarot mauru pilsētu Seutu Marokas teritorijā un izpētīt Āfrikas rietumu piekrasti. 

1703. gadā tika noslēgts Anglijas un Portugāles tirdzniecības līgums, kurā galvenā loma tika dota Douru upes ielejā darinātajam stiprinātajam vīnam, kuru eksportēja uz Angliju. Pēc vīna sagatavošanas, tas tika transportēts uz Porto un ilgstoši šeit uzglabāts, lai uzlabotu tā garšas īpatnības un vēlāk kuģos aizvestu uz Angliju. No Anglijas tas izplatījās sākumā uz tās kolonijām un vēlāk citur pasaulē, tādējādi kļūdams par vienu no pazīstamākajām portugāļu precēm, kas nes Porto pilsētas vārdu. 

19. gs. Porto kļuva pazīstama kā „neuzvaramā jeb neskartā pilsēta” – pie tās robežām tika sakauts Napoleona karaspēks, pēc tam tā sacēlās pret angļu klātbūtni un vēlāk – bija pirmajās cīnītāju rindās pret Portugāles karaļu absolūto varu. Porto iedzīvotāju nepakļāvība bija viens no svarīgajiem aspektiem cīņā, kas gala rezultātā noveda pie Portugāles republikas izveidošanās 1910. gadā. 

FlyMeAway iesaka:

Porto tilti 

Porto ir pazīstama ar saviem tiltiem pār Douru upi, no kuriem slavenākais ir Eifeļa projektētais Donas Marijas dzelzceļa tilts, kura dzelzs konstrukcijām raksturīgs ievērojamā inženiera rokraksts. Tilts tika uzbūvēts pirms slavenākā Parīzes torņa. 

Vecpilsēta 

Porto vēsturiskajā centrā saglabājušās daudzas celtnes – it īpaši sakrāla rakstura, kuru dekorējumos atrodami grezni barokālā stila greznojumi. Zeltā rotātas ir Sao Francisco un Santa Clara baznīcas.  Porto katedrāle, savukārt, ir viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem romāņu arhitektūras pieminekļiem Portugālē.  Vecpilsētā atrodami gandrīz visu arhitektūras stilu paraugi, taču ceļotājam visinteresantākās būs šaurās, tieši Portugālei raksturīgās ieliņas, ar tām pāri pārvilktajām auklām, uz kurām žāvējas veļa, vai arī koši krāsotās mājas pašā Douru krastā, kuras var vērot no kuģīša klāja, kas lēnām slīd pa straumi pretī Atlantijas okeānam.  Cais da Ribeira ir vēsturisks, tūristu iemīļotākais rajons pie Douru upes, kur iemalkojot portvīnu kādā no daudzajām kafejnīcām, vislabāk būs sajūtama šīs harizmātiskās viduslaiku pilsētas burvība. 

Kristāla pils dārzi 

Brīnišķīgs ainavu parks pilsētas centrā, kurā dominē milzīgs paviljons ar telpu koncertiem vai sporta pasākumiem. To ieskauj ezers, krāšņas puķu dobes un te savvaļā pastaigājas pāvi. 

Braga 

Pilsēta ir slavena ar savām vēsturiskajām celtnēm, pieminekļiem, dārziem un strūklakām, bet galvenokārt Braga pazīstama kā svarīgs reliģisks centrs, uz kurieni svētceļotāji devušies jau no 12. gadsimta. Tajos laikos, kā Portugāles arhibīskapa mītnes vieta, tā bija visas valsts reliģiskā galvaspilsēta. Bet arī pirms Portugāles valstiskuma izveidošanās, Bragai bija nepārvērtējama loma, kā Ibērijas pussalas ziemeļrietumu administratīvajam centram.  Bragā apskatāma 12. gs. Katedrāle un virkne citu baznīcu un reliģiska rakstura pieminekļu, bet galvenais arhitektūras šedevrs ir Bom Jesus baznīca ar brīnišķīgām, ar apustuļu statujām un citiem ticības simboliem smalki greznotām kāpnēm uz to. 

Gimaraeša (Guimaraes) 

Pilsēta tiek uzskatīta par mūsdienu Portugāles dzimšanas vietu. Šeit dzimis pirmais Portugāles karalis Dom Alfonso Henriques, kurš pilsētu pasludināja par galvaspilsētu. Pateicoties viņa pūlēm 1143. gadā Spānija atzina Portugāli kā atsevišķu karaļvalsti. Pilsētā jāapskata 10. gs. karaļa pils ar 8 torņiem un nocietinājumiem, atsevišķas skaistas baznīcas, bet galvenokārt, jāizjūt tās elpa, kur viduslaiku slavenā pagātne savijusies ar mūsdienu moderno pasauli. 

Amarante 

Pilsētas nosaukuma pamatu veido portugāļu darbības vārds „mīlēt”. Iespējams, ka tas saistīts ar Amarantes maģisko pievilcību, lepojoties ar tornīšiem rotātām ēkām, Tamigas upē slīgstošajiem koku zariem un to, ka pilsēta atrodas Portugāles bagātajā Miņu reģionā, kur tiek audzētas vīnogas vienīgajam pasaulē Zaļajam vīnam.  Pilsētas galvenā baznīca un klosteris nes Sv. Gonsalu vārdu, kurš 12. gs. bija pazīstams ar slimo dziedināšanu.  Amarantē dzimis arī viens no pirmajiem un ievērojamākajiem Portugāles māksliniekiem – Amadeu de Sousa Kardosu, kurš savas īsās dzīves laikā paspēja radīt starptautiski atzītus kubisma stilā veidotus gleznojumus, kuru kolekcija apskatāma ne vien vietējā muzejā, bet arī Parīzes mākslas galerijās.